Jāsāk izdomāt virsraksti kas neiekļautu vārdu ziema. :D;D:D Betttttt tagad ir ziemaaaaaaaaa!!!!!!!!!!!! (party)
7dienas vakars. Plkst. 21:00
Ieeju brūna paskata mājā, ļoti glītā es teiktu. Pa kāpnēm uzkāpju uz 2stāvu. Vel pāris soļi uz priekšu. Klusums. Apeju ap stūri. Pretī stāv 2tēli tumsā. Eju tuvāk. Atskan kases automāts un dzērieni ielīst glāzēs. Eju vel pāris soļus, nu jau pa šauru tepiķotu gaiteni. Krāsas tumšas. Ieeju pa durvīm. Rindas. Krēsli. Izvēlos vienu un apsēžos. Burtiski ieslīgstu beņķa varā. Galdiņš uzrodas tieši man priekšā. Dzēriens pa vidu. Sāk satumst. Izvelku kontrobandas ceļā ievesto popkornu. MAisiņš čaukst. Sagaidu lielākus basus un atveru maisu. Un filma var sākties.
HArijs Poters. Jaunā filma. Viss viss viss pelēkākā, tumšākā, skumjākā nē bet drūmākā filma no visām. Parasti filmās atskan biedējoša muzika vai kas notiek un tu zini, ka tulīt notiks kas baigs, bet pārējā laikā visi priecīgi viss ir labi. Bet ne šajā. Visu laiku saglabājas tā sajūta, ka tulīt kaut kas notiks. Un ne pa velti, cous shit cant stop happening! PA visu filmu ir tikai 1. 1vienīgs priecīgs moments. Kur viņi dejo un pasmaida. Aptuveni 2-4min garš moments. Tas arī viss. Kino likās iespaidīgi.
Bet ne tas bija iespaidīgākais. Visspilgtāk atmiņā laikam saglabāsies skats pēc filmas. Visi ceļamies un dodamies prom, un man radās interese paskatīties uz projektoru. Es varu apzvērēt ka tas kino operators uz mata izskatījās kā Dumidors. Tāda pati sirma bārda. Es paskatos uz viņu, bet viņš čilīgā skatienā paskatās uz mani un ieēd popkornu, pagriežas un aiziet. Skats par rubli.
Tikko atbraucu no žagarkalna. Sezona atklāta. Aukst gan bija. -17 bet braucot nejutu. Pilnīgi netraucēja. Jutos tik labi. Bija labāk nekā domāju, ka bus 1majā reizē. Un jā ātrums, iepatikās ātrums. Vairāk laikam nebraukšu tik ātri, neesmu TIK stabils.
Diena izdevusies.
