Nav jābūt ģēnijam, lai zinātu atbildes.
Nav jābūt spēcīgākajiem un smagākajiem, lai pārvilktu virvi. Vajag gribēt. Dikti, dikti to gribēt. Kopvērtējumā bijām trešie, gadijās pāris lielas šaizes dažās disciplīnās, dažās uzstādījām rekordus, bet hell es sajutos kā uzvarētājs. Nekas nav labāks par to sajūtu, kad pārvelc pretinieka komandu. Tas gandarījums, kad atkrīti ar muguru smiltīs. Uzvaras kliedzieni, atslābums, vējš matos, mākoņainas debesis, smilšainas rokas. Lieliska sajūta.
Jāsāk gatavoties vadītāja lomai ballītē, jāizmācās(nedaudz), istaba sakārtota. Man patīk kārtīga istaba. Un vēlāk? Vēlāk aplaidīšos benķī, ieslēgšu stāvlampu, attiecīgu mūziku, iemalkošu malciņu labākās piparmētru tējas un palasīšu grāmatu. Žēl tik, ka mani tā neaizrauj tās grāmatas kuras būtu jālasa skolā.
Bet vispār ir vien riktīg lustig sajūta.
Tāds čill outs prātā. Šādi jādzīvo arī turpmāk.
