Spodrības diena bibliotēkām. Abām. un vēl viena remontā. Es ceru, ka rīt man tās grāmatas spīdēš un laistīsies.
Vēl mani kāds mazs urķis vēro. Vispār feina sajūta, ej pa ielu, cilvēku daudz un pienāk sms. Kur tad dodamies? Sajūta kā no filmām, kad kāds snaiperis mani turētu uz grauda. Vai arī varētu būt labs pranks, ja zini, kad kāds, kur dodas. Katrā ziņā lika pasmaidīt.
Tramvajā gan ir tramīga tauta. Vai tad es esmu vainīgs, ka viņai slikta diena, vai es esmu vainīgs, ka viņa uzvilkusi briesmīga paskata lateksa imitācijas legingus, vai ES esmu vainīgs, ka viņa nostājusies ejā tieši pa vidu, vai es esmu vainīgs, ka aiz manis arī kāpj iekšā cilvēki, kas grib braukt tramvajā. Nesaprotu viņas izbrīnu, kad uz laipnu "Vai varētu palaist garām" saņemu tikai tukšu skatienu. Tiešām nesaprotu kas viņu tā sadusmoja, kad pastūmu viņu nost ar masu. Toties PĒČ tam gan dzirdēju svešvalodu. Tieši jāsāk atcerēties krievu val. ekskursija būs tomēr. Bet šoreiz gan "Piedodiet, bet nesaprotu neko ko jūs sakāt"
