Man patīk mana istaba. Tik tiešām, viena no mīļākajām vietām Latvijā. Un tomēr man tik ļoti patīk atrasties citur. Īpašā cieņā turot vietas, kur pieejams, kas veldzējošs puncim un WiFi. Arī mācīšanās citādāka kļūst. Es pat atļautos teikt, ka vieglāka un vairāk prātu raisoša. Ir iespēja redzēt citus cilvēkus un vakarā pa tumsas pielietajām ielām doties uz māju pusi.......Man tas patīk. Dīvaina un interesanta sajūta reizē, kas labi sader kopā, gluži kā hotdogs ar visām mērcēm, kā baltmaize ar krējumu un cukuru, kā omlete ar ievārījumu, kā putra ar ievārījumu, kā mandarīni ar tēju.
Nebūtu šodien referātus par NATO taisāms, būtu kaut kur....Tur. Uz kalna, arī izbaudot vakara dzīvi. Citu cilvēku lēno slīdēšanu lejup, prožektoru mestās ēnas spēles, pacēlāja specifisko skaņu un hipnotisko mašīnu uguņu mierīgo slīdēšanu zem kājām, kamēr pats lēni, bet droši virzos pacēlājā augšup.
Bet nu gan pietiek tēlot Aristoteli. Virsotne sasniegta, āķējamies vaļā no dzelžainā pacēlāja enkura un mūzikai dunot ausīs laižam lejā.
