Ja var ticēt
pasniedzējam, ka matemātika ir kā sieviete, un tā kā pret sievietēm ir
jāizturas uzmanīgi, līdzīgi esot jārīkojas arī ar matemātiku. Tad no tā es secinu, ka matemātika ir ļoti
līdzīga sievietēm, tādēļ rīcībai būtu jābūt vienādai saskarsmē ar vienu vai
otru. Neizbēgami (pat viss veiklākajiem) ir kādreiz iesaistīties strīdā ar
sievieti. Mēs saskaramies ar problēmu. Šādas pašas problēmas mūs piemeklē
matemātikā risinot piemērus.
Agrāk es neredzēju šo saistību, toties pateicoties
N.Gūtmaņa izteicieniem, es saprotu, ka viss matemātikā ir gaužām vienkārši. Grūtu piemēru rēķināšana beigsies ar to pašu
ar ko beigtos strīds ar sievieti. Tā kā ir zināma strīdu izšķiršanas kārtība ar
sievietēm, to pašu var pielāgot matemātikai.
No tā var
secināt, ka lai arī kā tu censtos, tev tāpat nebūs taisnība.
Ja matemātikā,
lai kā arī mēs censtos, mēs tā pat nevaram iegūt pareizo rezultātu, studenti
sāk justies bezspēcīgi.
Tātad sanāk, ka
matemātika pasliktina studentu vispārējo
veselības stāvokli. Tas savukārt nonāk pretrunā ar to, ka uz Pasaules,
tomēr vēl eksistē studenti, kuri mācās matemātiku, bet tomēr nav pilnībā
emocionāli sagrauti. Kā tas iespējams? Tālāk aplūkojami iespējamie iemesli.
Tā kā pēc maniem
novērojumiem esmu pamanījis pietiekoši daudz priecīgas studentu sejas, man ir
jāsecina, ka vai nu pasniedzēji matemātikā regulāri paaugstina gala atzīmes,
vai arī viņi paralēli strādā konditorejas veikaliņos.
