Universitāte is back, mācības kā vienmēr ir ok. Lielākais notikums, GRIPA. Atcerējos bērnību kā ir, kad guli trīcošs gultā ar 39,7. Not fun. īstenībā nav zināms bija gripa vai stipra saaukstēšanās, jo iespējams to pats izraisīju dodoties slēpot ar distanču slēpēm.
Šajā brīdī es sapratu, ka esmu ko svarīgu aizmirsis....., bet nu laikam nav lemts atcerēties.
Anyway, Tik tikko atbraucām no filmas noskatīšanās, (labākajā kino Latvijā) es vēl joprojām nevaru saprast. Tā filma bija lieliska vai meeh. Les Miserable vai Nožēlojamie in LV, tas ir, kas jauns kino industrijā. Ir redzētas filmas kā mūzikli, parasti gan tīņu filmas, tomēr tajās visās bez dziedāšanas ir arī ļoti saturīgi dialogi un parastas sarunas. Tomēr ne šajā filmā. Tas bija nopietns mūzikls, par nopietnu tēmu un ļoti ilgi. Principā laba filma, kura nez kādēļ ir tikusi iedziedāta no sākuma līdz beigām, un dzied paši aktieri, kuru balsis dažreiz pat dator speciālisti nav spējuši uztaisīt ciešamas. Sižets ir skumīgs, ja neticat man, tad ticat tām meiteņu un sieviešu sejām, kuras nāca ārā paraudājušas. Titāniks un 101 dalmācietis man gan ir likušās skumjākas par šo, bet labi. Katram ir savas emociju stīgas.
Vai man patika? .hmmmmm........... JĀ jā, labi man patika. Nezinu kādēļ, jo filmā pat žāvājos, bet man patika. Nevis, ka vienkārši patika, kā daudzas filmas, bet patika kā super laba filma. Kaut kas līdzīgs, kā izlasot Cilvēks Kas Smejas. Vienu brīdi tu lasi 200 lpp kā kāds bērns brien pa sniegu un pa to laiku nenotiek neviena saruna. VISPĀR. Tomēr izlasot pēdējo 600 lpp. Tu jūti. Tas TIK ļoti bija tā vērts.
