Vienmēr ir interesanti vērot kā cilvēki cenšas apkāst kādu blakām vai mani, kādu taktiku izmantos. Lielākoties gan joki izgāžas jau uzreiz. Jo tie ir pārāk acīmredzami, tieši, bez plāna un pats galvenais. Nav vairs pārsteiguma momenta. Visi kaut ko gaida. Visi ir modri. Mazās riebeklībiņas šodien nestrādā, tad es vai nu izdaru ko grandiozu, vai nedaru nemaz.
Un tā kā jau ir vēls, šodien bez jokiem.
Runājot par cilvēkiem, kas cenšas apmānīt mani. Čempions vēl joprojām nav sakauts. Vienīgais cilvēks, kuram katru gadu ir pa spēkam mani apčakarēt. It is, the ONE and ONLY the mighty, magnificatos, tā ir mana Mamma. Katru sasodītu 1.aprīļa rītu, viņai tas sanāk. Kādēļ? Jo es dzīvoju šodienā, kas nozīmē, ka man nav ne jausmas, kas par datumu ir, un viņa saglabā pārsteiguma momentu kā pirmā.
