And here goes why. Uzreiz pēc Siguldas ceļš no asfalta pārvēršas uz grants ceļu. Tas protams nav nekas neparasts izbraucot no mazpilsētas lauka vidū, tomēr šis ceļš bija svaigi nogreiderēts, kas nozīmē, ka viss ceļš sastāv no plānas smilšu kārtiņas un akmentiņiem. Mašīnai tas problēmas nesagādā, pat ne ritenim, tomēr ar mopītim tās nav labākās zāles. Stūri nēsā, riepas iestieg viss dreb un braukt ir grūti. Pēc kādiem 12km braukšana pa veļas dēli pārvērtās, jau daudz ciešamākā lauku ceļā. Bija dziļi meži, stāvi ceļi, lieli kritumi līdz visbeidzot nonācām mūsu galamērķi, Līgatnē.
Līgatne ir smuks mazs miests Vidzemē, Gaujas nacionālā parka teritorijā. Daudziem labāk zināma ar Līgatnes dabas takām un Līgatnes papīra fabriku. Kādu stundiņu vai divas atpūtinājuši savus stīvos dubenus, un koka mēbelēm un ieēduši dienišķos frī kartupeļus, devāmies apskatīt "Vīna pagrabus". Tas ir diezgan drosmīgs nosaukums, caurumiem sienā. Un skatu tornis. Tieši virs "vīnu pagrabiem" atradās skatu tornis. No tā pavērās skats līdz pašiem....emm......nu principā tikai līdz mājai 10 m attālumā. Neko citu tur nevarēja saskatīt.
Vietējie labumi apskatīti, dosimies tālāk pa savu ačgārno velo maršrutu mājās. Jā es nolādēju velo maršruta karti un mēs braucām pa to tikai pretējā virzienā, nekā tas pēc plāna bija paredzēts. Pa laukiem tā nebija īpaši liela problēma, tikai zīmes bija jāvēro skatoties uz atpakaļu. Kas gan varētu noiet greizi? Ohh, kas gan nevarētu. Pēc kāda stundas brauciena, pa meža taku gar Gauju, pāri tiltiņiem un izskalotām aizām, un lecot pāri nokritušiem kokiem uz taciņām, mēs nonācām līdz vietai, kur maigi izsakoties bija pakaļā. Pa kreisi liels, stāvs, aizaudzis pakalns labajā pusē Gauja. Tā nu braucam kādu laiciņu pāŗi jaunām koka laipām, līdz brīdim, kad ieraugu jau nākamo laipu un man ienāk prātā varens joks. "Iedomājies, ja aiz tā tiltiņa būtu........." Fuck, ir arī TREPES!!!
Pirmā lielā kļūda.
Redziet tā nebūtu problēma ja mums būtu riteņi, tā nebūtu arī problēma, ja mēs būtu braukuši no pareizās puses, un tā pat nebūtu tik liela problēma ja mans līdzbraucējs būtu kāds arbūzu nēsātājs no Itālijas tirgus plača. Tomēr ņemot vērā ka uz mopīša bijām tikai mēs divi Svētdienas Svilpotāji, tās trepes bija neuzvaramas. Tilts, aiz tilta uzreiz sākas stāvas trepes. Kreisajā pusē dziļa un ellīgi gara aizaugusi un izskalota grava, labajā pusē krauja un Gauja. Pēc pāris minūšu apkārtnes izokšķerēšanas un lādēšanās nācās pagriezt savu mopīti otrādi un doties atpakaļ pa to pašu ceļu, cerībā, ka izdosies atrast kādu citu ceļu un apbraukt to aizu pa mežu dziļāk.
Un tā mēs nonākam līdz manai otrai lielākajai kļūdai šodien.
Otrā lielā kļūda šodien.
Cerībā atrast apkārt ceļu aizai un turpināt pa to pašu taciņu ceļu uz mājām uzgājām sen aizmirstu ceļu, kas veda tieši mežā iekšā. Ahaa, jūs teiksiet uzvara! Nē. Pamestais ceļš pārvērtās par pamesto taciņu, pamestā taciņa par aizaugušo taciņu, aizaugusī taciņa par beztaciņu un tā nu mēs pēkšņi atrodamies aizaugušas pļavas vidū, nezāles(galvenokārt gārsa un nātres) stiepjas līdz līdz maniem elkoņiem, ceļu jau vairs neredzu, tikai māju meža vidū kādus 30m uz priekšu. (By the way, šodien es tiešām redzēju māju meža vidū, tā bija šī) Nu ko, ja ir māja, tad ir ceļš. Dzirdu suņu rejas priekšā, tātad māja ir apdzīvota, būs jautri. Izaroties starp nezālēm pēkšņi graciozi izbraucu privātmājas zāliena vidū tieši starp māju un viņu šķūnīti. Liels mopsis pie mājas, iedveš bailes, bet nekas ir pie ķēdes, jācer tik ka pietiekoši īsas. Pie mājas divas jaunas mašīnas, cerams nav narkodīleru slepenā mītne, klusītēm ar rēcošu rollera dzinēja skaņu izejam cauri glīti nopļautajam zālienam, uzsēžamies un mopīša un tinamies prom. Un ak tu laime laimīte. šis ceļš ieveda mūs tieši tur no kurienes nācām. Atpakaļ Līgatnē. vairāk kā 2h kūlāmies cauri mežam, apbraucu nokritušus kokus, notrinām kājas gar nātrēm, izbraukāju narkodīleru zālienu un nonācu tur kur iesāku ceļu. Great.
Tālāk braucām pa vienu citu taisnāku lauku ceļu uz Siguldu, kurš mūs izveda tieši uz tā paša lielā akmeņainā lauku ceļa ar kuru visu uzsākām.
Fināls? 90 km pa lauku ceļiem, takām, purviem, parkiem, traktorista iedegums, nogurušas rokas no stūrēšanas, dibens kā izdirsta rozīne un Dipsnis, kurš aizmidzis uz dīvāna kamēr šo visu uzrakstīju, un Lieliski Episks brauciens atmiņām.
