Man reiz bija apņemšanās. Un tā skanēja šādi: TOM, tev no rītiem būs būt pierakstīt visus sapņus cik vien spēsi atcerēties. Bet parasti virsroku ņēma manī mītošais velniņš kam dikti patika pagulēt un paslikot un nemitīgi atkārtoja: meeeeh fuck that shit.
Bet tomēr pāris sapņi tika pierakstīti:
Tiek uzfilmēts klejojošs lācis Egļupē, Egļupes ceļam pēkšņi gar malām ir lielas barjeras dzeltenā krāsā ar lampām. Pirms tam biju peldēt kādā vietā netālu no šosejas kaut kur iekšā mežiņā, pa nakti devos no turienes prom, Vēlāk biju iegriezies ciemos pie Paula, tas stāstīja, ka dienu iepriekš ciemos bija atnācis Artūrs un pievēmis viņam izlietni.
Esmu RCHV, tualetes pēkšņi ir kļuvušas daudz lielākas un uz sienām ir Fototapetes ar Nike reklāmu, kur meitenei ir milzīgas botas salīdzinājumā ar augumu. Dipsnis mani gaida ģērbtuvē, *%&#*@ (nesaprotu ko esmu uzrakstījis) rīt viņai būtu eksāmens riteņbraukšanā.
Skrēju augšup pa ļoti smilšainu kalnu, līdzīgu kā Kandavas basketbola nometnē, Ejot lejā kalns pārvērtās par lielu koridoru ar ārkātīgi stāvām trepēm ar milzīgiem pakāpieniem itkā paredzēts būtu milžiem tur iet. Koridoram pa vidu bija durvis.
2 dzērāji, laupītāji ienāk manā sētā, nomet dārzā alus bun'dzu un izvelk gāzes ieroci un izšauj, ārā nekas pēc gāzes neož jo ir vējš, Bosis laupītajiem nekož, bet gan spēlējās ar tiem, mums uzrodas jauns miskates konteineris, Kaimiņš blakus dārzā betonē baseinu.
Esam uz liela kuģa, 3 cilvēki, es, kāda meitene un vēl kāds, esam piestiprināti pie dzeltenas troses un kuģa jumta. Trose iet pāri visam kuģim. Mums esot jāpāriet apkārt kuģim. ārā ir liela vētra un baigie viļņi, kuģis pēkšņi iegrimst kā zemūdene, mēs visi pieķeramies un turamies pie trosēm. Pēkšņi esam koridorā pie bāra, ejam cauri vēl pie troses turamies. Finišā, kuģa aizmugurē, jānolaižas lejā no 3 stāva, nokāpju pa sāna margām, nonākam kafejnīcā, palūdzu bārmenim aiznest manas drēbes līdz statīvam, kabatā atrodu tēva briļļu maku, cilvēki prasa vai bija baill staigāt apkārt kuģim un beigās lekt lejā, mums neesot bijis bail.
Esam ar veco klasi iedzert vecrīgā, ejam uz Mojo, izskatās nedaudz savādāk kā parasti, izdomājam sēdēt augšstāvā, sākam kāpt pa šaurām trepītēm uz riņķi sienas ļti šauras un mīkstas. kāpjam uz 4 stāvu, pie 3šā stāva paliek tik šaurs ka iesprūstu un nevaru vairs pakustēt.
Apzogam banku vai kazino
Bēgu no policijas pa savu mežu, nakts, pa mežu aizskrienu līdz avotiņa mājām, no upes puses uznāku augšā, paslēpjos kādā mašīnā pie paša avotiņa, lai tur tiktu izlīdu caur vienu dārzu.
Lūk tādi mani tie sapnīši. Vismaz tie kurus atceros un nav bijis lielais slinkums pierakstīt.
