Vienu jauku saulainu dienu kā šodien, devos uz alfu. Izkāpu no tramvaja un gaidīju, kad luksaforā iedegsies zaļā gaisma. Man blakus apstājās pārītis. "Pareizie" cilvēciņi. Abi vecos adidas šortos, čalis jūrnieku kreklā, pāris slikta paskata tetovējumi uz rokas, 2 L apinītis ķešā, draudzene pati izskatijās kā 2 L Apinīša pudele. Katrā ziņā priekšstats par šādu "skaisto" pāri būs jau izveidojies. Dzīves pabira un nelaimju cēlonis vai ne?
Bet te nāk tricky daļa.
Ielas otrā pusē, sirms vīrs ratiņkrēslā spēlēja akordeonu. Luksoforā iedegās zaļā gaisma, es, "daiļais" pārītis un visi pārējie random cilvēki devāmies pāri ielai.
Lielākā daļa protams paiet garām vecajam vīram nemaz nepaskatoties uz viņu, bet tad notika kas tāds ko es negaidīju. "Jaukais" pārītis, tiešām manās acīs kļūva par jauku pāri. Jo viņi vienīgie no visa bara (tais skaitā mani pašu) iedeva šim onkam naudu.
Es nezinu cik daudz, un tas arī nav svarīgi, jo viņi nebija vienaldzīgi kamēr mums pārējiem bija dziļi vienalga. Nav jau tā, ka mums pārējiem nebija sīknauda, un nav jau tā, ka mums tā sīknauda būtu vairāk nepieciešama kā šim pārim vai tam onkulim ar akordeonu.
Kurš tagad ir dzīves pabira?
Nespried par vīru pēc cepures!
