Tā nedaudz vīlies sevī un citos nedroši devos ceļā uz vasaras labāko startera pasākumu. Dinamisko Domu Darbnīnu 2015.
Agrāk nebūtu to darījis. Braucis kaut kur viens pats. Bet tagad, tagad vēlme pēc ..... kaut kā. Vēlme pēc piedzīvojumiem, zināšanām, pieredzes, informācijas, jautrības, smieklu un jūtām ir lielākas par bailēm. Tās šoreiz kā parasti pieveicu un pastūmu malā. Jo ja es nebūtu aizbraucis es nekad nebūtu zinājis kā būtu bijis. Un tas mani sevī kaitinātu visvairāk.
Tādēļ sapakoju sporta somu un aidā uz strēlnieku laukumu pēc autobusa, kurš aizveda mani uz vienu no šī gada jaukākajiem piedzīvojumiem.
Galamērķi piedzīvots pirmais pārsteigums. Ierādot istabiņas, kurās bija paredzēts apmesties, neatradās pilnīgi nevienas gultas vai matrača. Šajā brīdī es nožēloju, ka nepievēšu lielāku uzmanību detaļām un izceltajiem vārdiem epastā, kurā bija minēts un izcelts vārds matracītis. Nu nekas. Guļammais ir, tātad gandrīz jau ir ļoti labi.
Tomēr vēlāk gultas paradījās. Latvijas bruņotie spēki, kuri bija vieni no sponsoriem nodrošināja mūs ar saliekāmajām gultām.
Vēlāk bija iespēja iebraukt ložmetējkalnā uz muzeju, kur mūs gaidīja armijas ēdiena taisīšanas katls un gids militārā manierē. Pēc komandu sadalīšanās un nosaukumu izdomāšanas konkurentiem (Zuzītes un Pacaņčiki), varējām konkurentiem loloto nosaukumu paturēt paši sev. Tā nu cenšoties bravurīgi izkliegt vārdu Zuzītes vilkāmies ar virvi, kurā pārliecinoši uzvarējām, un vēlāk zaudējām. 1:1
Neliela vēstures lekcija, vairākas ļoti atraktīvas disciplīnas, garšīgas pusdienas no armijas katla un laiks doties atpakaļ uz galveno DDD mītni. Lieki piebilst, ka mūsu Vācu viesiem šīs vēstures lekcijas par 1 pasaules karu tik ļoti negāja pie sirds, jo raibie stāsti par to kā mēs sitām Vāciešu karā neradīja īpaši laipnu atmosfēru. Tomēr atrunājot meitenes no došanās prom atpakaļ uz Rīgu prom no rasistiskās vēstures lekcijas, lērums pārējais laiks tika pavadīts kopā, lielā jautrībā un tulkošanā.
Vakara pusē paŗis lekcijas, 3 reizes istabņas nomainīšanas nēsājot šurpu turpu savu gultu, dziesmu vakars ar Dzintar Okuli pie ugunskura un privāts klavier un solo priekšnesums līdz 3 no rīta kopējā istabā, un pirmā diena bija galā.
