Ir laiks. Drošvien jau sen, bet es biju mežā nesen. Patīkami, nedaudz biedējoši un aizraujoši staigāt pa aizaugušu mežu krēslā. Visapkārt meža cūku (vai citu lielu zvēru) uzraktas sūnas un zeme. Vējš šņāc, un koki līgojoties čīkst.
Netālu dzenis trokšņo, un ik pa brīdim atskan mana suņa "dipadu dapadu", kad tas skrien man garām cenšoties saost visu savā ceļā.
Ir jāiet uz to mežu. Vismaz pa retam.
