Tas kurš ir teicis, ka laimi nevar nopirkt, noteikti nekad nav apmeklējis šo izstādi. Šeit laimi var ne tikai nopirkt, bet pat apēst. Un pie tam ne tikai latvieša laimi var apēst, bet arīdzan kādu gabaliņu no Pasaules laimes.
Mazākā no zālēm bija eksluzīvi paredzēta tikai Latvijā ražotiem gardumiem un lielākajā zalē bija gan Latvijā gan Pasaulē saražoti ēdienu un dzērieni. Visi dod degustēt savu produkciju ( ko daudzi protams izmanto, reāli atnākuši vienkārši paēst ).
Žēl, ka nebija neviena kas dotu degustēt vasabi mērci, jo tik daudz "haļavšķiku" nemaz neprasīja ko viņi tulīt degustēs. Pieskrien klāt, samet no visa pa drusku mutē un iet pie nākamā.
Nav jau aizliegts, un visi pārdevēji jau ar to rēķinās, bet nu liek domāt par cilvēku kultūru. Kad jāmāci citi vai visbiežāk bērnus strostē, ka vienmēr jāsaka -Lūdzu, Paldies- , bet paši nāk klāt, ne vārda nepasaka, pielasa pilnu sauju vēl pasauc savu "padrugu" Natašu un tā arī aiziet prom ar pilnām mutēm nenojaušos, ka tiko salika kopā ievārījumu no mandarīniem kopā ar mērci gaļai no asajiem pipariem.
Vīni, alus, maize, kaņepu sviests, pupas, putras bija latviešu top produkti. No ārzemēm visvairāk bija vai nu vīni vai konfektes.
Katrā ziņā, naudu par ko iztērēt bija un šeit tik tiešām varēja aiziet un nopirkt to mistisko "kaut ko garšīgu".
 |
